IZLIETOTAIS PAPĪRS MŪSU SADZĪVES ATKRITUMU PLŪSMĀ AIZŅEM 30 % NO KOPĒJĀ ATKRITUMU DAUDZUMA. TAČU TO VAR PĀRSTRĀDĀT UN IZMANTOT BŪVNIECĪBĀ KĀ SILTUMIZOLĀCIJAS MATERIĀLU.
Izmantot materiālus vairākkārt ir īpaši svarīgi mūsu planētas ierobežoto resursu dēļ, tas atbilst vides politikas ilgtspējai, lai saglabātu vides daudzveidību nākamajām paaudzēm.
Saskaņā ar Eurostat datiem, 30% no sadzīves atkritumu kopējā apjoma ir makulatūras atkritumi. Makulatūras atkritumu pārstrāde Eiropā norit samērā labi. Vidēji gadā tiek otrreizēji pārstrādāts 71% makulatūras. Pēc CEPI (European paper recycling council) datiem, 2021. gadā Eiropā papīra produktu patēriņš bija 80 milj. t, no tiem 57.1 milj. t, tika savāki un nodoti ottreizējai pārstrādei. Tomēr 22 milj. t papīra palika zem klajas debess, norādot uz to, ka papīra otrreizējo izmantošanu var uzlabot.
SILTUMIZOLĀCIJAS MATERIĀLI NO OTRREZĒJI PĀRSTRĀDĀTAS MAKULATŪRAS
Papīru, ko lielākoties redzam loksnēs un lapās, ar modernām tehnoloģijām var pārvērst arī siltumizolācijas materiālos.
Ottreizēji pārstrādājot makulatūru tiek iegūta augstvērtīga celulozes škiedra, ko izmanto dabīga un effektīva siltumizolācijas materiāla ražošanai. Šo siltumizolācijas materiālu būvniecībā pazīst kā ekovati. Tā ir irdena, viegla, sausa masa, kuras sastāvā ir 86% otrreizēji izmantotas celulozes sķiedras un 14% dabīgo sāļu piemaisījums. Pateicoties tādam sastāvam, materiāls ir pilnībā drošs ražošanā un montāžā. To mēdz pārsvarā izvēlēties cilvēki, kuriem rūp planētas nākotne un vēlas savu mājokli siltināt ar maksimāli dabīgiem materiāliem.
IZSTRĀDĀTS JAUNS SILTUMIZOLĀCIJAS MATERIĀLAM
Viens no uzņēmumiem, kuri veic papīra otrreizēju pārstrādi un izgatavo no tā ekovati, ir Latvijas uzņēmums SIA Balticfloc.
Balticfloc ir viens no lielākajiem ekovates ražotājiem Latvijā. Uzņēmums ekovates ražošanai izmanto tikai labas kvalitātes makulatūru. Šis faktors ir svarīgs augstvērtīgas ekovates ražošanai. Tomēr uzņēmumā nonāk arī liels apjoms sliktas kvalitātes makulatūra, ko nevar izmantot ražošanā Kā piemēram, slapja, netīra vai ar dažādu materiālu piejaukumiem. Lai šāda veida izejviela nebūtu jāved uz atkritumu poligonu, uzņēmums uzsāka meklēt risinājumus, kā to varētu iekļaut ražošanā. Tā tika radīta receptūra jaunam siltumziolācijas materiālam.
2017 gadā Balticfloc iesniedza līdzfinansējuma pieteikumu LIFE Programmai projekta LIFE_PHIPP (LIFE17 ENV/LV/000335) “Alternatīva makulatūras atkritumu un kaņepju šķiedras pārstrāde inovatīvos siltumizolācijas materiālos” realizācijai. Projekts tika novērtēts, kā viens no vērtīgākājiem iesniegtajiem projektiem un tā īstenošanai Eiropas Komisijas piešķira līdzfinansējumu 1,761,135 EUR apmērā. Kopsummā paredzētās investīcijas projekta īstenošanai ir 2,943225 EUR.
Galvenais projekta mērķis ir radīt inovatīvu ēku siltināšanas materiālu un parādīt tā ražošanas un lietošanas ekonomiskās un vides priekšrocības.
Jaunā produkta sastāvā iekļauta zemas klases makulatūra un augstvērtīga kaņepju šķiedra. Materiāls tiek ražots plāksnēs un to varēs viegli un ērti iestrādāt ēkās, neizmantojot īpašu tehniku, kas vajadzīga ekovates iestrādei. Testa materiāla plāksnes tiek ražotas izmēros 1200 x 575 x 50mm. Bet šobrīt jau ir skaidrs, ka ražošanas līnija varēs saražot dažāda izmēra plāksnes biezumā no 50 – 100mm.
Viena no svarīgākajām siltumizolācijas materiāla tehniskājām īpašībām ir siltumvadītspēja. Konkrēts siltumvadības koeficients vēl nav zināms, bet testa materiāli, kam sastāvā ir 80% zemas klases makulatūras un 20% kaņepju šķiedra, šobrīd uzrāda siltumvadītspēju robežās no λ = 0.038 – 0.040 W/mK.
Līdz projekta beigām ir paredzēts siltumizolācijas materiāla paraugus nosūtīt uz laboratoriju Čehijā, kur tiem tiks veikti 12 dažādi tehnisko īpašibu mērījumi, kas ļaus produktu sertificēt, lai to varētu tirgot visā Eiropā.
Kopumā projekts turpināsies līdz 2023. gada jūnija beigām un plānots, ka jaunais siltumizolācijas materiāls nonāks tirzniecībā šī gada rudenī.
Rasts publicēts izdevumā “Bauen Aktuell” ( 3/23 )
