IZLIETOTAIS PAPĪRS MŪSU SADZĪVES ATKRITUMU PLŪSMĀ AIZŅEM 30 % NO KOPĒJĀ ATKRITUMU DAUDZUMA. TAČU TO VAR PĀRSTRĀDĀT UN IZMANTOT BŪVNIECĪBĀ KĀ SILTUMIZOLĀCIJAS MATERIĀLU.
Izmantot materiālus vairākkārt ir īpaši svarīgi mūsu planētas ierobežoto resursu dēļ, tas atbilst vides politikas ilgtspējai, lai saglabātu vides daudzveidību nākamajām paaudzēm.
Saskaņā ar Eurostat datiem, 30% no sadzīves atkritumu kopējā apjoma ir makulatūras atkritumi. Makulatūras atkritumu pārstrāde Eiropā norit samērā labi. Vidēji gadā tiek otrreizēji pārstrādāts 71% makulatūras. Pēc CEPI (European paper recycling council) datiem, 2021. gadā Eiropā papīra produktu patēriņš bija 80 milj. t. No tiem 57.1 milj. t, tika savākti un nodoti ottreizējai pārstrādei. Tomēr 22 milj. t papīra palika zem klajas debess, norādot uz to, ka papīra otrreizējo izmantošanu var uzlabot.
SILTUMIZOLĀCIJAS MATERIĀLI NO OTRREZĒJI PĀRSTRĀDĀTAS MAKULATŪRAS
Papīru, ko lielākoties redzam loksnēs un lapās, ar modernām tehnoloģijām var pārvērst arī siltumizolācijas materiālos.
Ottreizēji pārstrādājot makulatūru tiek iegūta austvērtīga celulozes škiedra, ko izmanto dabīga un effektīva siltumizolācijas materiāla ražošanai. Šo siltumizolācijas materiālu būvniecībā pazīst kā ekovati. Tā ir irdena, viegla, sausa masa, kuras sastāvā ir 86% otrreizēji izmantotas celulozes sķiedras (sasmalcināts papīrs) un 14% dabīgo sāļu piemaisījums. Pateicoties tādam sastāvam, materiāls ir pilnībā drošs ražošanā, montāžā un ekspluatācijā.
Domājot par mājas nosiltināšanu, ekovate nav pirmais siltumizolācijas materiāls, kas nāk prātā taču šo materiālu māju siltināšnai izmanto jau izsenis. Pirmā celulozes izolācijas materiālu ražošanas rūpnīca tika atvērta 1928. gadā Vācijā un to plāši izmantoja tieši privātmāju būvniecībā. Līdz šim siltumizolācijas materiālu tirgū visskaļāk sevi ir pieteikusi akmens vate, kas ir efektīvs un salīdzinoši lēts siltumizolācijas materiāls. Tomēr beidzamajos gados ar vien pieprasītāka kļūst ekovate. To mēdz pārsvarā izvēlēties cilvēki, kuriem rūp planētas nākotne un vēlas savu mājokli siltināt ar maksimāli dabīgiem materiāliem. Turklāt, atšķirībā no akmens vates, kas neuzsūc mitrumu un žūst ļoti lēnu, ekovate uzsūc ap 60% mitruma un tas ātri iztvaiko no materiāla, nodrošinot veselīgu mikroklimatu telpās, kā rezultātā, materiāls ir izturīgs pret pelējumu un neizraisa alerģijas.
IZSTRĀDĀTS JAUNS SILTUMIZOLĀCIJAS MATERIĀLS
Viens no uzņēmumiem, kuri veic papīra otrreizēju pārstrādi un izgatavo no tā ekovati, ir Latvijas uzņēmums SIA Balticfloc.
Balticfloc ir viens no lielākajiem ekovates ražotājiem Latvijā. Uzņēmums ekovates ražošanai izmanto tikai kvalitatīvu makulatūru. Šis faktors ir svarīgs augstvērtīgas ekovates ražošanai. Tomēr uzņēmumā nonāk arī liels apjoms sliktas kvalitātes makulatūra, ko nevar izmantot ražošanā Kā piemēram, slapja, netīra vai ar dažādu materiālu piejaukumiem. Lai šāda veida izejviela nebūtu jāved uz atkritumu poligonu, uzņēmums uzsāka meklēt risinājumus, kā to varētu iekļaut ražošanā. Tā tika radīta receptūra jaunam siltumziolācijas materiālam un izstrādāta izmēģinājuma ražošanas līnija šī produkta ražošanai.
2017 gadā Balticfloc iesniedza līdzfinansējuma pieteikumu LIFE Programmai projekta LIFE_PHIPP (LIFE17 ENV/LV/000335) “Alternatīva makulatūras atkritumu un kaņepju šķiedras pārstrāde inovatīvos siltumizolācijas materiālos ar uzlabotu siltumvadītspēju” realizācijai. 2018. gadā projektu novērtēja, kā viens no vērtīgākājiem iesniegtajiem projektiem un tā īstenošanai Eiropas Komisijas piešķira līdzfinansējumu 1,761,135 EUR apmērā. Kopsummā paredzētās investīcijas projekta LIFE_PHIPP īstenošanai ir 2,943225 EUR.
Galvenais projekta mērķis ir radīt inovatīvu ēku siltināšanas materiālu un parādīt tā ražošanas un lietošanas ekonomiskās un vides priekšrocības.
Jaunā produkta sastāvā iekļauta zemas klases makulatūra un augstvērtīga kaņepju šķiedra, kas tiek iegūta ražošanas procesā no kaņepju salmu ruļļiem. Materiāls tiek ražots plāksnēs un to varēs viegli un ērti iestrādāt ēkās, neizmantojot īpašu tehniku, kas vajadzīga ekovates iestrādei. Testa materiāla plāksnes tiek ražotas izmēros 1200 x 575 x 50mm. Bet šobrīt jau ir skaidrs, kā ražošanas līnija varēs saražot dažāda izmēra plāksnes biezumā no 50 – 100mm.
Viena no svarīgākajām siltumizolācijas materiāla tehniskājām īpašībām ir siltumvadītspēja. Konkrēts siltumvadības koeficients vēl nav zināms, bet testa materiāli, kam sastāvā ir 80% zemas klases makulatūras un 20% kaņepju šķiedra, šobrīd uzrāda siltumvadītspēju robežās no λ = 0.038 – 0.040 W/mK.
Līdz projekta beigām ir paredzēts siltumizolācijas materiāla paraugus nosūtīt uz laboratoriju Čehijā, kur tiem tiks veikti 12 dažādi tehnisko īpašibu mērījumi, kas ļaus produktu sertificēt, lai to varētu tirgot ekobūvniecības piekritējiem dažādās Eiropas malās.
UZBŪVĒTA IZMĒĢINĀJUMA RAŽOŠANAS LĪNIJA
Jaunā siltumizolācijas materiāla ražošanas nolūkiem tika uzbūvēta izmēģinājuma ražošanas līnija, kas nodrošinās stabilu ražošanas procesu līdz 250 m3 saražota siltumizolācijas materiāla dienā. Šajā ražošanas procesā paredzēts patērēt 750 t zemas kvalitātes makulatūras gadā.
Ražošanas līniju izstrādāja Elektro Vilks, ņemot vērā uzņēmuma Balticfloc ilgstošo pieredzi makulatūras pārstrādē. Ražošanas līnijas iekārtas tika iegādātas 2020. gadā, bet tās uzstādīšana un testēšana pilnībā tika pabeigta 2022. gadā. Uzstādītā ražošanas līnija ir prototips un izstrādāta tieši uzņēmuma Balticfloc vajadzībām, pielāgojot to zemas kvalitātes makulatūras pārstrādei.
Projekta ietvaros tiek strādāts pie ražošanas līnijas Licences līgumu izstrādes, kas ļaus ražošanas līniju pārnest uz citām Eiropas valstīs.
LIFE_PHIPP projekta realizēšanas laikā Balticfloc ir saskāries ar daudziem šķēršļiem. Darbus pie projekta īstenošanas jūtami ietekmēja vairāki pēdējo gadu globālie notikumi. Sākot ar Covid uzliesmojumu un beidzot ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Neskatoties uz šo notikumu izraisītajiem šķērļiem, darbs pie izvirzītajiem projekta mērķiem nav apstājies.
Kopumā projekts turpināsies līdz 2023. gada jūnija beigām un plānots, ka jaunais siltumizolācijas materiāls nonāks tirzniecībā šī gada rudenī.
Rasts publicēts izdevumā “Building, Design &Construction” ( BDC 305 )
