APRITES EKONOMIKAS MODELIS UZŅĒMĒJDARBĪBĀ
Milzīgie ražošanas un preču patēriņa apjomi rada lielu atkritumu daudzumu, kā rezultātā atkritumu apsaimniekošana ir kļuvusi par problēmu ar tālejošām negatīvām sekām civilizācijas attīstībai.
Kā risiniājums tiek piedāvatā pāreja no Linerālā ekonomikas modeļa uz Aprites ekonomikas modeli. Tā rezultātā tiktu samazināts radīto atkritumu un apglabājamo atkritumu daudzums poligonos, un tai pat laikā, tiktu turpināta jau esošoā ekonomikas izaugsmie.
PAPĪRA ATKRITUMU ŠĶIROŠANA
Par atkritumu šķirošanu pēdējos gados daudz runā un to apspriež gan iedzīvotāji, gan valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes. Bet kas īsti ir atkritumu šķirošana?
Atkritumu šķirošana ir otrreiz pārstrādājamu materiālu atdalīšana no tiem atkritumu veidiem, kas vairs nav izmantojami un ir noglabājami atkritumu poligonā.
Šķirojot atkritumus, mēs saglabājam tīru vidi, saudzējam dabas resursus un samazinām enerģijas patēriņu jaunu produktu ražošanai.
INFOGRAFIKA “MAKULATŪRAS OTRREIZĒJA PĀRSTRĀDE”
Atkārtota makulatūras izmantošana jaunu produktu ražošanā ir ekoloģiski un ekonomiski izdevīga civilizācijas attīstībai. Tā rezultātā tiek saudzētas dabas teritoriālās platības, saudzēti dabas resursi, rada mazāku ekosistēmas piesārņojumu, patērē mazāk enerģijas resursus un veicina aprites ekonomiku.
Makulatūru var pārstrādā līdz pat 5 reizēm.
MAKULATŪRAS OTTREIZĒJA IZMANTOŠANA RAŽOŠANĀ
Papīrs ir viena no ikdienišķākajām lietām, ko iedzīvotāji patērē savā ikdienā. Neskatoties uz to, ka digitālā pasaule ir samazinājusi vajadzību pēc rakstāmā papīra, tas vēl joprojām tiek plaši izmantots infomatīvo materiālu drukāšanai un dažādu produktu ražošānai.
Salīdzinājumā ar citiem materiāliem, kas nonāk pie atkritumiem, papīrs ir materiāls, ko var salīdzinoši viegli un veiksmīgi otrreizēji pārstrādāt.
MAKULATŪRAS ATKRITUMU PROBLĒMA EIROPAS VALSTĪS
Eiropas iedzīvotāju skaits un sabiedrības dzīves līmenis pēdējos gadu desmitos ir strauji audzis, līdz ar to ir audzis arī sadzīves un ražošanas atkritumu daudzums.
Kā norāda Eurostats 2018. gada dati, katrs Eiropas valsts iedzīvotājs vidēji saražo 492 kg sadzīves atkritumu gadā, kas kopā veido apmēram 220 miljonus tonnu atkritumu gadā. No tiem otrreizēji tiek pārstrādāti 48%, bet atlikušie 52% no sadzīves atkritumiem tiek apglabāti vai sadedzināti poligonos.
SADZĪVES ATKRITUMU STATISTIKA – 2018. GADA DATI
2018. gadā visas pasaules mērogā tika saražoti 2.1 bt atkritumu no kā 70% atkritumu nonāca atkritumu poligonos, kur tie tika apglabāti vai sadedzināti.
Ir aprēķināts, ka līdz 2050. gadam šis skaitlis var izaug līdz pat 3,4 bt gadā, ja atkritumu apsaimniekošana netiks veiksmīgāk un straujāk attīstīta nākamajos 30 gados.
Austrumāzijas valstīs 2018. gadā tika saražots visvairāk sadzīves atkritumu. To galvenokārt ietekmēja Ķīna, kur ir visaugstākais iedzīvotāju skaits pasaulē – 1.393 biljoni iedzīvotāju.
