PAPĪRA ATKRITUMU ŠĶIROŠANA

Par atkritumu šķirošanu pēdējos gados daudz runā un to apspriež gan iedzīvotāji, gan valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes. Bet kas īsti ir atkritumu šķirošana?

 

Atkritumu šķirošana ir otrreiz pārstrādājamu materiālu atdalīšana no tiem atkritumu veidiem, kas vairs nav izmantojami un ir noglabājami atkritumu poligonā.

Šķirojot atkritumus, mēs saglabājam tīru vidi, saudzējam dabas resursus un samazinām enerģijas patēriņu jaunu produktu ražošanai.

 

Tomēr svarīgi ir ne vien šķirot atkritumus, bet arī darīt to pareizi, lai ieguldītais darbs nebūtu veltīgs. Vissvarīgākais ir zināt un saprast, ko tad īsti drīkst vai nedrīkst mest katrā no dalītās vākšanas konteineriem.  

 

 

 

 

PAPĪRA DALĪTĀS VĀKŠANAS KONTEINERI

 

Pirmām kārtām papīra šķirošanas konteineros drīkst mest tikai atkritumus, kam tie ir paredzēti un ko ir noteicis katra reģiona atkritumu apsaimniekotājs. 

 

Šķiroto papīra atkritumu konteineros nekādā gadījumā nedrīkst izmest bioloģiskos atkritumus un šķidras vielas. Tas sabojātu visu konteinera saturu, padarot to nederīgu otrreizējai pārstrādei. Nedrīkst mest arī asus un bīstamus priekšmetus, kas varētu savainot atkritumu savācējus un atkritumu šķirošanas darbiniekus.

 

Tikpat svarīgi ir saprast, kāda veida papīru un papīra izstrādājumus drīkst vai, tieši otrādi, nav ieteicams izmest pie šķirotiem papīra atkritumiem.

 

Drīkst:

Papīra šķirošanas konteinerā drīkst mest papīru vai papīra izstrādājumus, papīra iepakojumus, kartona kastes, avīzes, žurnālus, grāmatas, brošūras, katalogus un citus reklāmas materiālus, kas nav laminēti.

 

Nedrīkst:

Tomēr jāpievērš uzmanība tam, ka ne visa veida papīrs ir otrreiz pārstrādājams, tāpēc ne visu drīkst mest pie šķirotiem papīra atkritumiem. 

Otrreiz nepārstrādājami papīra izstrādājumi ir:

– papīrs, kas ir slapjš, netīrs, ar pārtikas vai cita veida vielu piejaukumu,

– tapetes,

– laminēts papīrs,

– salvetes, tualetes papīrs un papīra dvieļi (šos produktus, pat ja tie ir tīri, nedrīkst izmest pie šķirotiem papīra atkritumiem),

– vaskpapīrs,

– papīra trauki un krūzītes,

– kompozītmateriāls (materiāls, kas izgatavots no papīra un cita materiāla sajaukuma),

– papīra iepakojumi, kuru dizainā un izstrādē tiek izmantoti vairāku veidu materiāli, ne tikai papīrs,

– fotogrāfijas,

 

– folija: svarīgi arī atcerēties, ka FOLIJA NAV PAPĪRS un no tās gatavotus izstrādājumus, tādus kā čipsu pakas, konfekšu papīrīšus un folijas dāvanu papīrus nedrīkst izmest pie šķirotiem papīra atkritumiem,

 

-tetrapakas: tetrapakas ir veidotas no kompozītmateriāliem un papīra pārstrādes procesā nav izmantojamas, tāpēc tetrapakas papīra šķirošanas konteineros nevajadzētu izmest.

Tomēr ir atkritumu apsaimniekotāji, kuri pieņem tetrapakas un aicina iedzīvotājus tās izmest šķirotajos papīra atkritumos. Parasti par to ir norādes uz papīra dalītās vākšanas konteinera. Bet, ja norāžu nav, vajadzētu sazināties ar savu atkritumu apsaimniekotāju, kurš izved šķirotos atkritumus.

 

 

 

 

PAPĪRA ŠĶIROŠANAS PROCESS.

 

Pirms papīru izmest, vajadzētu veikt pāris darbības, kas palielina papīra šķirošanas produktivitāti:

 

Pārliecinies, ka papīrs ir tīrs

Galvenais priekšnosacījums, lai makulatūru varētu otrreiz pārstrādāt – tai jābūt tīrai. Slapju, netīru papīru, papīru ar ēdiena pārpalikumiem un cita veida vielu piemaisījumiem otrreizējai pārstrādei nevar izmantot.

Pirms izmet papīru, atbrīvo to no visa veida piemaisījumiem. Ja papīrs ir netīrs un to nevar atbrīvot no vielu piemaisījumiem, tad to nedrīkst izmest pie šķirotajiem atkritumiem, jo tas var sabojāt visu konteinera saturu, padarot otrreizējai pārstrādei nederīgu konteinerā jau esošo makulatūru.

 

Saplacini iespēju robežās

Saplacinot šķirotos atkritumus, tiek ietaupīta vieta gan mājās, gan konteinerā, tādējādi konteineru var iztukšot retāk, kas ir finansiāli izdevīgi, netiek pārvadāts gaiss un tiek nodarīts mazāks kaitējums videi. Piemēram, vienas nesaplacinātas kartona kastes vietā var uzglabāt četras saplacinātas kartona kastes.

 

Izmet neiepakotu maisā vai ievietotu caurspīdīgā maisā

Pirms dalītās vākšanas konteinera iztukšošanas savācējs pēc iespējas pārskata tā saturu un pārliecinās, ka konteinerā neatrodas priekšmeti, kuriem tur nebūtu jāatrodas. Ja konteinerā atrodas aizsiets, necaurspīdīgs maiss, tad savācējs nevar pārliecināties par tā saturu. Lai izvairītos no šādiem pārpratumiem, vislabāk šķirotos atkritumus izmest caurspīdīgā, vaļējā maisā vai izmest neiepakotus maisā.

 

Pirms izmešanas atdali dažādus materiālus vienu no otra

Dažkārt rodas jautājums, ko darīt ar papīra izstrādājumiem, kuru dizains ietver no citiem materiāliem veidotus elementus.

Šāda veida izstrādājumu gadījumā materiālus vajadzētu atdalīt vienu no otra un izmest tiem paredzētajā dalītās vākšanas konteinerā.

Piemēram, dzērienu paku plastmasas iestrādes un salmiņus vajadzētu atdalīt no papīra un izmest tos tiem paredzētajos konteineros. Savukārt par metāla skavām nav jāuztraucas – tās tiks atdalītas pārstrādes gaitā.

Labā ziņa ir tā, ka daudzi atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi jau ir pārgājuši uz sistēmu, kad vienā šķiroto atkritumu konteinerā drīkst izmest gan papīru, gan plastmasu, gan arī metālu. Šos materiālus drīkst novietot kopā, jo tie neietekmē cits cita otrreizējo pārstrādi. Tie visi kopā nonāk šķirošanas rūpnīcā, kur jau tiek sadalīti atbilstoši materiālu veidiem un pēc tam novirzīti pārstrādei.

Parasti norādes par konkrētiem materiāliem, kurus drīkst izmest vienā šķiroto atkritumu konteinerā, var atrast uz pašiem konteineriem. Tomēr, ja norāžu nav vai tās ir neskaidras, tad var vērsties pēc informācijas pie sava atkritumu apsaimniekotāja.

 

 

 

KĀPĒC SABIEDRĪBA NEŠĶIRO ATKRITUMUS

 

Termins “šķirošana” jau sen vairs nav svešs ne Eiropas, ne Latvijas iedzīvotājiem. Tomēr, neskatoties uz šķirošanas popularizēšanu un pašvaldību centieniem ieviest to ikviena iedzīvotāja ikdienā, liela daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām neiesaistās atkritumu šķirošanā. 

 

 

Kā norāda Zaļā punkta iedzīvotāju aptaujas, visbiežākie tā iemesli ir:

1. Ieradums izmest visus atkritumus vienā konteinerā. 

2. Izpratnes trūkums par iemesliem, kuru dēļ būtu jāšķiro atkritumi.

3. Dzīves vietas tuvumā nav šķiroto atkritumu konteineru.

4. Ticības trūkums tam, ka sašķirotie atkritumu tiešām tiek otrreiz pārstrādāti.

5. Maldīgs priekšstats, ka par šķirotajiem atkritumiem ir jāmaksā.

 

Raugoties uz aptaujas rezultātiem, redzams, ka cilvēki ir pieraduši būt savā komforta zonā. Protams, nav noslēpums, lai uzsāktu kaut ko jaunu, ir jāpievērš uzmanība saviem ikdienas paradumiem un tie ir jāmaina. Taču tad, kad tas izdarīts, atkritumu šķirošana var kļūt par ērtu ikdienas procesu. Turklāt atkritumu šķirošana attīstās, tā kļūst pieejamāka un tiek nodrošināta arvien tuvāk mājvietām.