Eiropas sabiedrības dzīves līmenis pēdējos gadu desmitos ir strauji audzis, līdz ar to ir audzis arī sadzīves un ražošanas atkritumu daudzums.
Dzīves līmeņa pieauguma dēļ:
- Iedzīvotāji var atļauties iegādāties jaunus produktus, un tie ir ērti un viegli pieejami.
- Ir pieejams tik liels preču daudzums, ka liela daļa no precēm tiek izmestas, tās pat neizmantojot.
- Mūsdienās ražotie produkti nespēj ilgstoši apmierināt patērētāja vajadzības un tie tiek regulāri mainīti pret jaunākiem un labākiem produktiem.
Kā norāda Eurostats 2018. gada dati, katrs Eiropas valsts iedzīvotājs vidēji saražo 492 kg sadzīves atkritumu gadā, kas kopā veido apmēram 220 miljonus tonnu atkritumu gadā. No tiem otrreizēji tiek pārstrādāti 48%, bet atlikušie 52% no sadzīves atkritumiem tiek apglabāti vai sadedzināti poligonos.
Atkritumu apglabāšana poligonos un to dedzināšana rada dabas piesārņojumu, bojājot ekosistēmu, piesārņojot gaisu un veicinot globālo sasilšanu.
Apglabāto sadzīves atkritumu sadalīšanās (trūdēšanas un pūšanas) rezultātā veidojas metāna gāzes (CH4), savukārt dedzināšanas rezultātā gaisā izplatās oglekļa dioksīds (CO2).
Šīs ir visizplatītākās siltumnīcefekta gāzes, kas veicina globālo sasilšanu – visstraujāk augošo vides problēmu pasaulē.
KĀDS DAUDZUMS NO SADZĪVES ATKRITUMIEM IR MAKULATŪRA
Papīrs jeb makulatūra sastāda 30% no visiem sadzīves atkritumiem.
Makulatūra tiek samērā labi otrreizēji pārstrādāta. Vidēji Eiropā tiek pārstrādāti 70% makulatūras. Tomēr liels makulatūras daudzums joprojām tiek apglabāts poligonos.
Ik gadu Eiropas atkritumu izgāztuvēs nonāk aptuveni 23 miljoni tonnu makulatūras.
KĀPĒC MAKULATŪRA TIEK APGLABĀTA POLIGONOS?
Makulatūra ir materiāls, ko var viegli un veiksmīgi otrreizēji pārstrādāt un izmantot kā resursu jaunu produktu ražošanā. Tomēr liela daļa makulatūras, ko būtu iespējams otrreizēji pārstrādāt, nonāk atkritumu poligonos. Tam par iemeslu ir:
Sadzīves atkritumu nešķirošana
Visbiežāk papīrs un papīra izstrādājumi tiek samesti kopā ar visiem citiem sadzīves atkritumiem atkritumu grozā un kopā ar nešķirojamiem atkritumiem tiek nogādāti atkritumu poligonos uz apglabāšanu vai sadedzināšanu.
Makulatūras atkritumu nepareiza šķirošana
Svarīgi ir ne tikai šķirot atkritumus, bet arī darīt to pareizi.
Papīrs vai tā izstrādājumi nedrīkst saturēt metāla, plastmasas vai cita veida materiālus. Piemēram, papīrs nevar būt ielaminēts vai tikt izmests, iesiets metāla spirālē.
Svarīgi ir arī, lai papīrs ir tīrs un nesatur pārtikas pārpalikumus vai cita veida vielas.
Šāda veida papīrs nav otrreiz pārstrādājams un tā nonākšana kopējā papīra šķirošanas konteinerā var sabojāt visu tā saturu. Tā rezultātā konteinera saturs var tik pieskaitīts pie nešķirotajiem sadzīves atkritumiem un nogādāts atkritumu poligonā uz apglabāšanu vai sadedzināšanu kopā ar citiem nešķirotajiem sadzīves atkritumiem.
Kompozītmateriāli
Kompozītmateriāls ir materiāls, kas sastāv no vairāk, kā viena materiāla.
Papīra izstrādājumi ne vienmēr ir otrreiz pārstrādājami vai arī to pārstrādes process ir daudz sarežģītāks un laikietilpīgāks nekā tīra papīra pārstrāde. Piemēram, liela daļa papīra iepakojumu ir kompozītmateriāli, kas neatbilst otrreizēji pārstrādājamas makulatūras nosacījumiem.
Visbiežāk iepakojumu ražošanā tiek izmantots papīrs sajaukumā ar cita veida materiāliem, kuru pārstādes process ir daudz sarežģītāks vai kas pilnībā atšķiras no papīra pārstrādes procesa. Labi uzskatāms piemērs ir tetrapakas, kuru izgatavošanā tiek izmantoti 3 dažādi materiāli – papīrs, alumīnijs un polietilēns.
Šāda veida papīra izstrādājumi nav uzskatāmi par otrreizēji pārstrādājamu makulatūru un tie visbiežāk nonāk poligonos.
KĀPĒC MAKULATŪRAS APGLABĀŠANA POLIGONOS IR PROBLĒMA?
Papīrs pats labi sadalās dabā un tas notiek salīdzinoši ātri salīdzinājumā ar citiem sadzīves atkritumu materiāliem, kā piemēram, plastmasu, metālu vai stiklu.
Tīrs papīrs dabā var sadalīties vidēji 2-6 nedēļu laikā. Tomēr tas makulatūras apjoms, kas nonāk poligonos, ir tik liels, ka tā apglabāšana poligonos rada problēmas gan atkritumu apsaimniekošanai, gan apkārtējai videi.
Teritorija
Atkritumu apsaimniekošana prasa ne tikai lielus ekonomiskos resursus, bet arī milzīgas teritoriālas platības. Pieaugot atkritumu daudzumam, pieaug arī vajadzība pēc jaunām teritorijām, kur tos apglabāt. To vidū ir arī makulatūra, kuru varētu izmantot kā otrreizēju ražošanas resursu, nevis apglabāt poligonā, atņemot vietu atkritumiem, kurus nevar otrreizēji pārstrādāt un kuru vienīgais apsaimniekošanas veids ir to apglabāšana.
Līdz ar to, ja netiks samazināts nevajadzīgi apglabājamo atkritumu daudzums, būs vajadzīgas papildus teritorijas atkritumu apglabāšanai.
Laiks
Tīrs papīrs dabā var noārdīties vidēji mēneša laikā, bet lielākā daļa makulatūras, kas nonāk poligonos, ir kompozītmateriāli.
Līdz ar to tā pilnīga sadalīšanās var aizņemt gadus. Piemēram, kartona piena pakas sadalīšanās dabā var aizņemt līdz pat 5 gadiem.
Piesārņojums
Papīra atkritumi dabā viegli noārdās – biodegradējas jeb bioloģiski sadalās, sapūstot vai satrūdot. Biodegradēšanās nozīmē arī materiāla aerobo sadalīšanos, kā rezultātā rodas ne tikai biomasa un minerālsāļi, bet arī metāns (CH4) un oglekļa dioksīds CO2, kas piesārņo augsni, gruntsūdeņus un gaisu.
INOVATĪVS PROJEKTS MAKULATŪRAS OTRREIZĒJAI PĀRSTRĀDEI
SIA „Balticfloc“ 2018. gadā iesniedza projektu LIFE_PHIPP (LIFE17 ENV/LV/000335) LIFE programmas finansējumam, kura īstenošanas rezultātā tiks risināta problēma ar grūti pārstrādājamu makulatūras atkritumu (zemas kvalitātes makulatūras) otrreizēju pārstrādi jaunos produktos.
LIFE_PHIPP (LIFE17 ENV/LV/000335) projektā tiks pārstrādāti zemas kvalitātes makulatūras atkritumi, kopā ar augstvērtīgo kaņepes šķiedru ražojot siltumizolācijas materiālu.
Tiks izveidota izmēģinājuma ražošanas līnija Latvijā, kā arī plānots ražošanas procesa gaitā parādīt panāktos vides ieguvumus un rentabilitāti.
