Industriālā kaņepe jeb Sējas kaņepe ir rūpnieciska kultūra, ar augstvērtīgu dabīgo šķiedru, koksni un sēklām. Par Sējas kaņepes dzimteni uzskata Āzijas reģionu pie Kaspijas jūras, tomēr mūsdienās to var sastapt daudz viet pasaulē.
Industriālo kaņepi var izaudzēt gandrīz jebkurā pasaules malā, jo tā spēj augt dažādos agroklimatiskajos apstākļos un tām ir izcilas pielāgošanās spējas.
Kaņepes audzēšana ir videi draudzīga un tās izaudzēšanai nav nepieciešams izmantot fungicīdus, herbicīdus un pesticīdus. Turklāt kaņepes audzēšana novērš augsnes eroziju, uzlabo struktūru un sekmē aerāciju. Tās ir atzītas par lielisku priekšaugu daudzām kultūrām, kas nomāc daudzgadīgās nezāles un auga lapas ir lielsiks augsnes dabiskais mēslojums.
Neskatoties uz to, ka daudz viet pasaulē Industriālās kaņēpes audzēšana vēljoprojām ir aizliegta, vairākumā Eiropas valstu Industriālās kaņepes audzēšana ir atļauta un tiek pat veicināta ar likumdošanu. Tā ir atzīta par ilgtspējību veicinošu kultūru.
KAŅEPES PIELIETOJUMS
Kaņepes ir viena no senākajām kultūrām, kura tiek izmantota dažādu produktu un materiālu izgatavošanai. Jau senās Mezopotāmijas civilizācijas laikā ( 2500 g. p.m.ē.) kaņepes šķiedra tika plašī izmantota virvju un tekstila izgatavošanai.
Mūsdienās Industriālā kaņepe, kā izejviela tiek izmantota ražošanā un tā var aizstāt daudzus ilgi augošus, grūti iegūstamus un izzūdošus resursus. Gandrīz katrs produkts, kas tiek izgatavots no koka, kokvilnas un naftas var tik izgatavots arī no kaņepes.
Kaņepe ir viens no retajiem kultūraugiem, kuru var izmantot un pārstrādā pilnībā, neatstājot neko uz lauka. Sēklas – konditorejas izstrādājumiem, eļļām, kosmētikai un pārtikas piedevām. Kaņepju šķiedru – laminātam, papīram, konstrukciju plāksnēm, ģeotekstīlijam, paklājiem, audumiem. Kaņepju koksni – pakaišiem, siltumizolācijai, plastmasai, apmetumu plāksnēm un kaļķbetonam. Visu augu – alkoholam, degvielai un skābbarībai.
Kopsummā no kaņepes var izgatavot vairāk kā 25.000 izstrādājumus.
Leģendārajam Henrijam Fordam pat izdevās izgatavot automašīnas virsbūvi, kas sastāvēja no 70% kaņepju mīkstuma.
INDUSTRIĀLĀ KAŅEPE UN INDIJAS KAŅEPE
Kaņepe izklausās, kā brīnumaugs, kas spēj cilvēci pabarot, apģērt, ārstēt, uzcelt tai mājas un tās audzēšana nāk par labu ekosistēmai, uzlabojot augsni un absorbējot dabā esošo CO2. Tomēr liela daļa pasaules sabiedrības uz šo izcilo augu raugās ar skarbu nosodījumu.
Iemesls tam ir pavisam vienkāršs. No kaķepes tiek izgatavots arī hašišs jeb marihuāna, ko pārsvarā izmanto apreibināšanās nolūkos. Tā ir narkotiska viela, kuras lietošana, izplatīšana un tās izejvielu audzēšana (kaņepe) ir aizliegta daudz viet pasaulē.
Bet reti tiek pieminēts, ka marihuānas izgatavošanai tiek izmantota un audzēta Indijas kaņepe nevis Industriālā kaņepe.
Industriālā kaņepe (Cannabis Sativa) un Indijas kaņepe (Cannabis Indica) abas pieder pie Kaņepju ģints. Tās pēc izskata ir ļoti līdzīgas un nezinātājs tās varētu pat neatšķirt vienu no otras. Bet, neskatoties uz radniecību un vizuālo līdzību, šo augu īpašības un to pielietojumi ir atšķirīgi.
Abu augu sastāvā ir līdz 150 bioloģiski aktīvām vielām. Bet tikai 1 no šīm vielām tetrahidrokanabinols (THC) padara Indijas kaņepi par “ļauno dvīņu brāli” . THC ir viela kurai piemīt psihotropās īpašības, kas iespaido psihi, rada eiforiju un var izraisīt halucinācijas.
Industriālā kaņepe savukārt nesatur halucigēnās vielas un no tās nevar “apreibinātes”. Jāatzīst gan, ka tās sastāvā ir THC, bet tā līmenis ir zem 0,3%, kāmēr Indijas kaņepei tas ir līdz 25%.
Citiem vārdiem sakot, tas ir tas pats, kas rūgušpienu salīdzināt ar vīnu.
Latvijā un lielākajā daļā Eiropas valstu brīvā dābā ir gandrīz neiespējami izaudzēt ne tikai Industriālo kaņepi, bet arī Indijas kaņepi ar augstu THC līmeni. Tam ir nepieciešami specifiski klimatiskie apstākļi, kas vienkārši nav raksturīgi Eiropas reģionam.
BALTICFLOC LIFE_PHIPP PROJEKTS
Kaņepes šķiedra ir lielsiks izejmateriāls būvniecībai. Tās ražošanai nepieciešams 7-8 reizes mazāks enerģisjas patēriņš, nekā tāda paša daudzuma sintētiskās šķiedras saražošanai.
Turklāt kaņepe un to produktu ražošanas procesi nerada CO2 emisiju dabā, vienlaikus absorbējot dabā jau esošo CO2.
Kaņepju šķiedrai ir lieliskas siltumizolācijas īpāšības, kā arī tas ir cilvēkam un dabai draudzīgs materiāls, kas pats spēj dabā noārdīties. Līdz ar to kaņepes šķiedra tiek izmantota siltumizolācijas materiālu ražošanai. Bet kā ekoloģiskam materiālam, kura izgatavošānā izmanto dabiskas izejvielas, kaņepju šķiedras siltumizolācijas materiāla izmaksas ir 5 –10 reizes augstākas nekā minerālvates. Šis aspekts ievērojami ierobežo kaņepju šķiedras izmantošanu siltumizolācijas materiālu ražošanā un tā pieprasījumu būvmateriālu tirgū.
LIFE_PHIPP projekta laikā tiks veidots siltumizolācijas materiāls no biokompozīta, kaņepju šķiedras un makulatūras atkritumu maisījuma. Šāda materiāla izveide varētu dot plašākas iespējas izmantot kaņepes šķiedru ražošanā. Par to pašu cenu, kas tiek izdota par tīras kaņepes šķiedras siltumizilācijas plākšņu ražošanu, varētu saražot gandrīz divas reizes vairāk jaunā siltumizolācijas materiāla un piešķirt tam kaņepju šķiedras izcilās īpašības.
