SADZĪVES ATKRITUMU STATISTIKA – 2018. GADA DATI

PASAULE

 

2018. gadā visas pasaules mērogā tika saražoti 2.1 bt atkritumu no kā 70% atkritumu nonāca atkritumu poligonos, kur tie tika apglabāti vai sadedzināti.

Ir aprēķināts, ka līdz 2050. gadam šis skaitlis var izaug līdz pat 3,4 bt gadā, ja atkritumu apsaimniekošana netiks veiksmīgāk un straujāk attīstīta nākamajos 30 gados.

Austrumāzijas valstīs 2018. gadā tika saražots visvairāk sadzīves atkritumu. To galvenokārt ietekmēja Ķīna, kur ir visaugstākais iedzīvotāju skaits pasaulē – 1.393 biljoni iedzīvotāju.

Otrs augstākais sadzīves atkritumu skaits 2018. gadā bija Eirāzijas valstīs, kur tika saražoti 392 mt sadzīves atkritumu. No tiem vairāk kā puse tika saražots Eiropas valstīs.

 

 

 

 

EIROPA

 

2018. gadā Eiropas valstīs vidēji tika saražoti 220 mt sadzīves atkritumu, kas ir par 2 mt vairāk nekā tas bija 2017. gadā.

No tiem 48% tika otrreizēji pārstrādāti, bet atlikušie 52% tika nogādāti atkritumu poligonos uz apglabāšanu vai sadedzināšanu.

Vidēji viens Eiropas iedzīvotājs gadā saražo 492 kg sadzīves atkritumu.

 

 

 

 

NO KĀ SASTĀV SADZĪVES ATKRITUMI

 

2018. gadā Eiropā no sadzīves atkritumiem lielāko daļu sastādija pārtikas un bioloģiskie atkritumi. Tie sastādija 32% no kopējiem sadzīves atkritumiem.

Gandrīz tikpat lielu daļu atkritumu sastādija makulatūras atkritumi – 29%.  No kā 72% tika otrreizēji pārstrādāti, bet atlikušie 28% tika apglabāti poligonos.

22% no poligonos apglababātās makulatūras sastādija makulatūra, kas nav otrreizēji pārtstrādājama, jo tā sastāv no zemas kvalitātes makulatūras, ko nevar vai ir ļoti sarežģīti otrreizēji izmantot vai pārstrādāt jaunos produktos.

Atlikušos 40% sadzīves atkritumu sastādija cita veida atkritumi, kā piemēram stikls, plastmasa, metāls un tekstils.

 

Avoti:

www.worldbank.org , ec.europa.eu , www.researchgate.net , www.twosides.info