Latvijā ražoti siltumizolācijas materiāli un celulozes šķiedra

"Zaļā" nauda komersantiem tikai uz papīra


370727 0258dccdf0

 

Dāsni finansētā Eiropas Savienības programma Life, kas vērsta uz vides un klimata uzlabojumiem, tikai vārdos tiecas sabalansēt dabas aizsardzības un uzņēmējdarbības intereses. Kā liecina Life balvas saņēmēja uzņēmuma Balticfloc pieredze, komersantam ielauzties noslēgtajā vides fondu apguvēju klubiņā ir teju neiespējami.

Life programmas kopējais budžets pašreizējā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam ir 3,4 miljardi eiro. Pašlaik atlikusi aptuveni puse, un tā pieejama arī Latvijai - sabiedriskajām organizācijām, pašvaldībām, valsts institūcijām un teorētiski arī uzņēmējiem. Arī nākamajā plānošanas periodā būs aptuveni tikpat.


Projekts projektu kapacitātei

Latvijā līdz šim realizēti 48 Life projekti aptuveni 40 miljonu eiro vērtībā.

Pētīti putni, aprūpēti purvi, likvidēta meliorācija, apkopoti normatīvie akti, taisītas sabiedrisko attiecību kampaņas, rakstītas grāmatas un tādā garā. Programma Life nebūt nav vienīgais avots, no kā tiek finansēti vides projekti. Piemēram, tā dēvētais Dabas skaitīšanas projekts 9,5 miljonu eiro vērtībā, kurā pagaidām nezināmam mērķim tiek apzināti visi Latvijas biotopi, tiek finansēts no Kohēzijas fonda. Taču vismaz Latvijā finansējuma saņēmēji lielākoties ir vieni un tie paši - dažādas valsts iestādes un tām pietuvinātas nevalstiskas organizācijas, kā arī vieni un tie paši pētnieki. Un ielauzties viņu noslēgtajā kompānijā ir visai sarežģīti. To acīmredzot pamanījusi arī Brisele, kas Life programmas labākai ieviešanai sarīkojusi kapacitātes celšanas projektu. Pagājušās nedēļas nogalē tika pasniegtas balvas labākajiem projektiem vairākās nominācijās. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sumināja savas iestādes un pastāvīgos sadarbības partnerus.


Miljoni vides projektos

Par ambiciozāko projektu atzīts Life AQPOM. 2,22 miljonus eiro vērts mazā ērgļa pētīšanas projekts, ko īsteno Latvijas dabas fonds. Šī suga un tās pētnieki tikuši pie zelta paketes.

Teritoriāli plašākais ir Life HYDROPLAN, ko par teju miljonu eiro 14 000 hektāru īsteno Latvijas Universitāte. Plašāka publika to iespējams atpazīst, kā mitrāju jeb Ķemeru pārpurvošanas projektu, kura gaitā tiek likvidēta kādreiz ierīkotā meliorācija un mākslīgi pārveidota upes gultne.

Publiski aktīvāko projektu Life Putni Ādažos īstenojusi cita valsts institūcija - Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs. Tas ir pusotru miljonu vērts ieguldījums apmaiņā pret netraucētu Ādažu poligona izmantošanu tā militārajiem mērķiem.

Life žūrijas ieskatā valstiski nozīmīgākais projekts bijis Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotais NAT-PROGRAMME. Kopā ar nacionālo līdzfinansējumu - 1,6 miljoni eiro. Gala rezultāts ir grāmata par ES nozīmes dabas aizsargājamu dabas teritoriju Natura 2000 apsaimniekošanu līdz 2030. gadam.

Viens no programmas Life mērķiem ir vides aizsardzības saistīšana ar tautsaimniecību, ieviešot ražošanā dabai draudzīgākas metodes. Šim procesam pat ir piešķirts īpašs apzīmējums Close to Market - tuvāk tirgum. Latvijas Vides aizsardzības fonda direktors Jānis Rudzītis apstiprina, ka arī komersantiem un industrijai ir iespēja pretendēt uz Life naudu.

Apbalvošanā bija sastopami divi projekti, kam ir vai varētu būt saistība ar tautsaimniecību.

Projektā Life GRASSSERVICE par 1,3 miljoniem eiro pēta, kā no zāles iegūt biobutanolu - pēc īpašībām benzīnam līdzīgu šķidro biodegvielu, un vienlaikus dabai draudzīgi apsaimniekot zālājus. Šis atzīts par pēdējo gadu inovatīvāko Life projektu Latvijā. Īstenotājs ir Baltijas valstu vides institūciju kopīgi dibinātais Baltijas Vides forums.


Naudas vietā puķupods

Vienīgais komersants, kas ieguvis oficiālu Eiropas Komisijas atzinību Life programmā un puķupodu no Vides ministrijas, ir SIA Balticfloc - nominācijā Augstāk vērtētais jaunais projekts. Life PHIPP mērķis ir «alternatīvas makulatūras atkritumu un kaņepju šķiedras pārstrādes attīstīšana, ražojot inovatīvus siltumizolācijas materiālus ar uzlabotu siltumvadītspēju, kā arī efektīvāka makulatūras šķirošana un pārstrāde reģionā». Faktiski tas ir gatavas rūpnīcas prototips - aizved uz jebkuru pasaules valsti un sāc ražot no atkritumiem māju siltinājumu līdzīgu akmens, stikla vai ekovatei. Tā Neatkarīgajai skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Edžus Cābulis. Projekta budžets ir gandrīz trīs miljoni eiro, no tiem Eiropas Savienības līdzfinansējums nepilni 1,8 miljoni. Tikai viena ķibele - šis līdzfinansējuma skaitlis pagaidām pieejams tikai uz papīra. Uzņēmējs jau pa trim lāgiem apstaigājis bankas, bet tās nedod garantiju. Vispirms Eiropas Komisija prasījusi pusmiljonu lielu garantiju, kas ir uzņēmuma gada apgrozījuma lielumā. Tad uz pusi samazinājusi, bet arī pie tās neizdevās tikt. Šobrīd pārrunas ar Eiropas Komisiju turpinās, un esot cerība, ka šo projektu izņēmuma kārtā atļaus nogarantēt caur citu uzņēmumu. Citādi kaut kā nesmuki iznāk - puķupods uzdāvināts, bet nauda noskausta. Tikmēr uzņēmējs projektā liek iekšā tikai savus līdzekļus - ieķīlājis visu, ko vien varējis. Valsts iestāžu un pietuvināto biedrību algotajiem pētniekiem nekas tāds nav jādara. Projektu finansējumu garantē pati valsts. No konkurences viedokļa tas nav godīgi.

Formāli Life PHIPP projektam būtu jākalpo par labu paraugu citiem komersantiem, kā ar Life programmas finansējumu apvienot vides aizsardzības un tautsaimniecības mērķus. Kā ražošanu padarīt dabai draudzīgu. Taču praksē notiek pretējais. Kuluāros pat runā, ka Latvijas ierēdniecībai nodota neoficiāla vēsts komersantus Life programmai vairs nepiesaistīt.