Latvijā ražoti siltumizolācijas materiāli un celulozes šķiedra

Latvijas dabas kapitāla vērtības

 

rubenis 11 800x533


Arī rubeni var nosaukt par projekta “Putni Ādažos” veiksmes stāstu, jo, pateicoties projekta lauku darbam, Ādažu poligona teritorijā izveidojusies stabila šīs sugas populācija.

Publicitātes foto

“Šīs ir vislielākās dabas grāmatas kopš Latvijas neatkarības. Un arī līdz tam nav bijušas tik nozīmīgas, tik uz nākotni vērstas kā šīs vadlīnijas dabas aizsardzībai “Natura 2000″ teritorijās. Turklāt tās ir tulkotas arī angļu valodā un līdz ar to lietojamas visam lokālajam reģionam,” uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektors Juris Jātnieks.

DAP īstenotā “Natura 2000” teritoriju nacionālā aizsardzības un apsaimniekošanas programma 2018. – 2030. gadam atzīta par valstiski nozīmīgāko LIFE projektu aizvadītajos gados. Būtiski, ka šā projekta laikā izstrādātās dabas aizsardzības vadlīnijas, kas izdotas sešās grāmatās, var izmantot gan vides eksperti, gan cilvēki, kas vēlas, “lai viņu pļavās aug trejdeviņas zāles un ir ērglim, kur olas atlikt”. Šīs biotopu apsaimniekošanas rokasgrāmatas pieejamas visās pašvaldībās un bibliotēkās.

Latvija LIFE programmā, kas ir Eiropas finanšu instruments vides, dabas un klimata pasākumu īstenošanai, piedalās jau 18 gadus, un šajā laikā, piesaistot Eiropas līdzekļus, īstenoti vairāk nekā 40 vides aizsardzības projekti, piesaistot vairāk nekā 40 miljonus eiro. Aizvadītajā nedēļā Rīgā tika sumināti veiksmīgākie LIFE projektu īstenotāji Latvijā no 2016. līdz 2018. gadam.

Latvija bijusi ļoti sekmīga LIFE projektu pieteicēja un no LIFE programmas ir saņēmusi vairāk nekā ir iemaksājusi tajā. Uz katru nacionālā līdzfinansējuma eiro ir piesaistīti vairāk nekā trīs eiro no Eiropas Savienības. “Tradicionāli Latvija ir bijusi aktīva dabas jomā.

Dabas projektu pieteikumu ir visvairāk, bet pēdējos gados ir aktivizējušies arī klimata un vides projekti, it īpaši aktīvi ir uzņēmēji.

Tas liecina gan par pieaugošo vides apziņu uzņēmēju vidū, gan arī par biznesa diktētām vajadzībām pēc videi draudzīgākiem risinājumiem, kas vienlaikus sniedz arī ekonomisku labumu,” sacīja VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktores vietniece Ilona Mendziņa.

Kā teritoriāli plašākais dabas projekts atzīta Latvijas Universitātes veiktā mitrāju aizsardzība un atjaunošana četrās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās 710 ha platībā. Universitātes dabas pētnieki šā projekta ietvaros, piemēram, ierobežojuši Sosnovska latvāņa izplatību pie Raunas Staburaga un Dāvida dzirnavu avotiem, kā arī Ziemeļu purvos uz meliorācijas grāvjiem izbūvējuši 23 aizsprostus, kas aizkavē ūdens aizplūšanu no purva.

Militārā poligona “Ādaži” teritorijā veiktā virsāju atjaunošana atzīta kā publiski aktīvākais projekts. Projekta “Putni Ādažos” mērķis bija aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži” atjaunot virsājus, mežus un augsto purvu – dzīvesvietas Eiropā retajam rubenim, vakarlēpim, zaļajai vārnai, sila cīrulim, stepes čipstei, purva tilbītei un brūnajai čakstei. “Zaļā vārna piesaista lielu uzmanību. Latvijas dabā nav ierasts redzēt putnu, kurš ir kanēļbrūnā krāsā ar zilzaļiem spārniem. Mēs uzstādījām tiešsaistes kameru pie zaļās vārnas būrīša, un tā piesaistīja arī to cilvēku uzmanību, kas ikdienā neinteresējas par dabas aizsardzību,” atzina projekta īstenotāji.

Taču pats ambiciozākais projekts ir Latvijas dabas fonda veiktā mazā ērgļa aizsardzība Latvijā.

Projekta laikā tiek veikta viena no apjomīgākajām vienas putnu sugas ligzdošanas atradņu apsekošanām, kāda Latvijā jebkad tikusi īstenota. “Projekts šobrīd ir pusē. Latvija ir zelta pakete mazajam ērglim, jo citās valstīs to tik daudz nav kā pie mums. Mēs esam globāli atbildīgi par šo sugu,” uzsvēra Uģis Bergmanis.

Balvu saņēma arī SIA “Balticfloc” par alternatīvu makulatūras atkritumu un kaņepju šķiedras pārstrādes projektu. “Mēs no sliktas kvalitātes makulatūras un kaņepēm ražosim siltumizolācijas materiālus ar uzlabotu siltumvadītspēju,” atzina uzņēmuma valdes loceklis Edžus Cābulis. Ir aprēķināts, ka, pārstrādājot vienu tonnu makulatūras, tiek ietaupīts vidēji gandrīz 4 m³ koksnes. Tas nozīmē, ka, pārstrādājot tonnu makulatūras, tiek saglabāti 12 – 14 pieauguši koki. Par inovāciju tika sumināts arī biedrības “Baltijas Vides forums” projekts, kura ietvaros pētīts, kā lietderīgi izmantot zāli, kas paliek pāri pēc pļavu appļaušanas un nav izmantojama lopbarībā.

Dabas aizsardzības pārvaldes vadītājs J. Jātnieks atzinās, ka vēlētos Latvijā visur redzēt uzņēmējdarbības un dabas saprātīgu līdzsvaru. “Ļoti būtiski saskatīt, ko iesāksim ar savu dabas kapitālu. Lai dabas bagātības nes arī ekonomisko kapitālu ne tikai tiešā izpratnē, bet ļoti plašā, daudzveidīgā formā.”